No pikšķerēšanas līdz datu noplūdei: galvenās kiberdraudības organizācijām

Kiberuzbrukumi var nodarīt nopietnu kaitējumu, un riska zonā ir ne tikai lielie uzņēmumi. Ļaundari medī datus, naudu un pat uzņēmuma reputāciju. Dažas uzbrukumu metodes ir vienkāršas un balstās uz cilvēku neuzmanību, citas ir sarežģītas un prasa nopietnu aizsardzību. Apskatīsim visizplatītākos kiberdraudu veidus

Phishing: lamatas darbiniekiem

Pishing ir viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem. Krāpnieki sūta vēstules vai ziņojumus ar vīrusiem, spiegošanas programmām, kas izskatās kā oficiāli paziņojumi no bankas, partnera vai pat uzņēmuma vadības. Ja cilvēks noklikšķina uz saites vai ievada savus datus, krāpnieki iegūst piekļuvi sistēmai.

Visbiežāk fīšinga uzbrukumi ietver šādus paņēmienus:

• Viltotas vēstules ar lūgumu steidzami mainīt paroli.
• Ziņojumi ar “svarīgiem dokumentiem” aizdomīgos pielikumos.
• Viltotas tīmekļa vietnes, kas kopē reālos pakalpojumus.
• Tālruņa zvani ar lūgumu sniegt konfidenciālu informāciju.

Lai aizsargātos, uzņēmumi apmāca darbiniekus un konfigurē drošības sistēmas, kas bloķē aizdomīgas vēstules. Tomēr cilvēciskais faktors joprojām ir vājā vieta, un krāpnieki turpina atrast jaunus krāpšanas veidus. Ir svarīgi informēt darbiniekus par jauniem kiberuzbrukumu un krāpšanas veidiem un iemācīt, kā rīkoties.

Datu noplūde: problēma, kas maksā miljonus

Datu noplūde var notikt gan hakeru darbības dēļ, gan pašu darbinieku vainas dēļ. Dažreiz informācija nonāk tīklā nejaušas kļūdas dēļ, bet ir arī gadījumi, kad konfidenciāla informācija tiek nopludināta apzināti. Rezultātā uzņēmums zaudē naudu, klientu uzticību un var saskarties ar juridiskām problēmām.

Galvenie noplūdes iemesli:

• Hakeru uzlauktas datu bāzes.
• Kļūdas drošības sistēmā.
• Ierīču ar svarīgu informāciju nozaudēšana vai zādzība.
• Darbinieku nevērība, nosūtot datus nepareizajam adresātam.

Lai aizsargātu uzņēmumu, dati tiek šifrēti, tiek kontrolēta piekļuve un regulāri pārbaudīta drošības sistēma. Tāpat tiek savlaicīgi atjauninātas programmas. Bet pat visdrošākie pasākumi nedod simtprocentīgu garantiju, ja darbinieki neievēro elementārus informācijas aizsardzības noteikumus.

Ļaunprātīga programmatūra: slēpta drauds failos un programmās

Ļaunprātīgas programmas var iekļūt sistēmā caur e-pastiem, zibatmiņām vai pat parastām tīmekļa vietnēm. Tās izspiego lietotāju, zādzina datus vai bloķē uzņēmuma darbu, pieprasot izpirkuma maksu par piekļuves atjaunošanu. Bieži sastopamie ļaunprātīgas programmatūras veidi:

• Izspiedēji, kas šifrē failus un pieprasa naudu par to atbloķēšanu.
• Spiegi, kas vāc paroles un citu personīgo informāciju.
• Trojas zirgi, kas rada ieejas sistēmā hakeriem.
• Boti, kas pārvērš inficētos datorus par daļu no ļaundaru tīkla.

ITIL metodoloģija: sistēmiska pieeja datu aizsardzībai

Lai kompleksā veidā pārvaldītu IT pakalpojumus un samazinātu ar kiberuzbrukumiem saistītos riskus, tiek izmantota ITIL metodoloģija. Tā palīdz organizēt informācijas aizsardzības procesus, kontrolēt incidentus un reaģēt uz draudiem. ITIL ir atsevišķs informācijas drošības pārvaldības process (Information Security Management), kas ietver datu aizsardzību, risku uzraudzību un pasākumus noplūžu novēršanai. Šīs metodoloģijas izmantošana kopā ar tehniskajiem aizsardzības līdzekļiem un darbinieku apmācību ļauj uzņēmumam izveidot stabilāku kiberdrošības sistēmu.

Aizsardzībai uzņēmums izmanto antivīrusus, uzraudzības sistēmas un stingrus programmu instalēšanas noteikumus. Taču bez regulāras drošības atjaunināšanas un uzmanīgas attieksmes pret aizdomīgiem failiem inficēšanās risks paliek augsts. Kiberdraudi kļūst arvien izsmalcinātāki, un uzņēmuma aizsardzība jānodrošina ar visiem pieejamiem līdzekļiem. Tehniskie pasākumi, darbinieku apmācība un datu piekļuves kontrole palīdz samazināt riskus. Taču ir svarīgi palikt uzmanīgiem un sekot līdzi jaunām uzbrukumu metodēm.